Branding
the Fringe
the Fringe
FOR 30 YEARS STRAIGHT
Sturm is a grassroots movement of Industrial Music enthusiasts that originated in grim post-soviet city of Riga, Latvia, in the early 1990’s. Throughout the years we have held parties, concerts and gatherings of various format, from weekly to yearly, at different venues, sometimes taking a lengthy break. But always coming back ever stronger and more inspired. One thing that remains consistent all through this history, is the unbelievable dedication and commitment of the members of our community, who find Sturm to be the ultimate expression of their personality and lifestyle. No other subculture can demonstrate this kind of loyalty, perhaps because we just are what we are, and that does not change with age or generation. It's no matter of trend — we are industrial at the core of our beings. We are the noise. We are Sturm.
Sturm ir spontāna industriālās mūzikas entuziastu kustība, kas radās drūmajā postpadomju Rīgā 90. gadu sākumā. Gadu gaitā esam rīkojuši dažāda formāta pasākumus, sākot no iknedēļas līdz reizi gadā, dažādās vietās, reizēm ieturot ilgstošu pauzi. Bet mēs vienmēr atgriežamies, arvien spēcīgāki un pārliecinātāki. Viena lieta, kas paliek nemainīga visā šajā vēsturē, ir mūsu kopienas biedru neticamā pārliecība un apņemšanās. Daudziem Sturm ir kļuvis par personības un dzīvesveida definējošo izpausmi. Neviena cita subkultūra nevar lepoties ar šādu lojalitāti. Iespējams, tāpēc, ka mēs vienkārši esam tādi, kādi esam, un ar vecumu vai paaudzi tas nemainās. Tā nav modes lieta — mēs esam industriāli savās serdēs. Mēs esam tas troksnis. Mēs esam Sturm.
1983 — NOW
ONEONE 2019—2022
TRIBUTE TO ZYRNYS 2018
depo 2002—2018
This poster (along 3 others of mine) was featured in an exhibition of Contemporary Latvian Poster Design in Haapsalu, Estonia, in summer of 2018. The February next year the same exhibition was hosted by National Library of Latvia.
Šis plakāts (kopā ar 3 citiem manējiem) ir piedalījies Latviešu mūsdienu plakāta izstādē Hāpsalu, Igaunijā, 2018. gada vasarā. Nākamajā februārī šī pati izstāde bija apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
decennium 2005
metro 2000—2002
teritorija 1999—2000
PULKVEDIM NEVIENS NERAKSTA
1995—1998
1995—1998
So, where is the first poster, the STURM 1? Well, there was a huge one in the shop-window of the club but we were asked to take it down, so we don’t get into trouble. A group of senior citizens came to the place and quite serenely, but in no uncertain terms, made us realise — indeed we did not want the sort of trouble these people were able to unleash.
Tātad, kur ir pirmais plakāts, STURM 1? Kluba skatlogā ielikām milzīgu, bet mums lūdza to novākt, lai nebūtu nepatikšanas. Ieradās bariņš penšu un diezgan mierīgi, bet bez aplinkiem lika saprast – mums patiešām nav vajadzīgas problēmas, ko šie cilvēki varētu sagādāt.
Sturm was born at a time of inspiring upheaval and great hope, but also at a time of total disorder and mayhem. We saw our compatriots trying to dismantle the freakishly evil and dysfunctional system that existed before, while building a new one equally stunted and lame in its place. Like zombie ants dismembering the still smouldering cadaver of geriatric totalitarianism and building their nest out of its rotting flesh. What we learned was, you had to have some sort of mental discipline to stay sane amidst unrelenting onslaught of metallic garbage noise of industrial wasteland surrounding the concrete panel block housing, and you needed to appreciate harshness and adversity as your only guides in this journey the normals call life.
Sturm piedzima trauksmainu satricinājumu un lielu cerību laikā, kad apkārt bija pilnīgs haoss un ārprāts. Mēs redzējām, kā tautieši mēģina nojaukt iepriekš pastāvējušo ļauno un nefunkcionālo sistēmu, vienlaikus veidojot jaunu, tikpat mazasinīgu un tizlu. Kā zombijskudras, kas pa gabaliņam sadala joprojām gruzdošo vecišķa totalitārisma līķi un veido savu pūzni no tā trūdošās miesas. Mēs sapratām, ka jābūt zināmai garīgai disciplīnai, lai saglabātu vēsu prātu rūpnieciskajā izgāztuvē ar tās nerimstošo metālisko dārdoņu, kas tur ielenkumā betona paneļmāju mikrorajonus, un kā galvenās vērtības jāpieņem skarbums un pretestība, mūsu vienīgie ceļveži ceļojumā, ko normālie cilvēki sauc par dzīvi.
about the author
Bastard is nom de guerre I was given the moment I joined these incredible people (referring to my convoluted ethnicity), and it stayed on carried with pride, as the legal names hold little importance amongst us. Later stylised as ba*das [ba-star-das], I use it as a trademark on projects I really cherish and value.
In my posters I try to depict the sentiments described above, plus keeping true to the idea that semiotics of plain geometric forms are crucial in how we perceive communication. The inspiration comes from totalitarian propaganda of the 20th century, which while being brutal and malicious, was quite honest and somewhat superficial in its use of imagery and did not attempt to get under your skin unlike advertising (which I’ve spent the best part of my life working for). It just commanded and intimidated. We understand that, and quite like it. Not in the sense of to obey, but to resist and mock it. Make no mistake, we have significant experience in bullying back.
Bastards ir segvārds, ko man iedeva brīdī, kad pievienojos šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem (atsaucoties uz manu sarežģīto etnisko piederību), un es to lepni valkāju caur gadiem, jo oficiālajiem vārdiem mūsu vidū ir maza nozīme. Vēlāk, stilizētu kā ba*das [ba-star-das], es to izmantoju kā firmaszīmi projektos, kurus patiešām loloju un augsti vērtēju.
Savos plakātos cenšos atainot iepriekš aprakstītos sentimentus, vienlaikus pieturoties pie domas, ka vienkāršu ģeometrisku formu semiotikai ir izšķiroša nozīme komunikācijas uztverē. Iedvesma nāk no 20. gadsimta totalitārās propagandas, kas, lai cik brutāla un ļaunprātīga, tēlu ziņā bija diezgan godīga un nedaudz virspusēja — tā nemēģināja palīst zem ādas, — atšķirībā no reklāmas (kuras kalpībā esmu pavadījis savas dzīves lielāko daļu). Tā vienkārši komandēja un biedēja. To mēs saprotam un mums tas tīri labi patīk. Ne jau lai pakļautos, bet lai pretotos un vilktu uz zoba. Nešaubieties ne mirkli, mums ir ievērojama pieredze biedēt pretī.
Monstrous thanks to my Sturm comrades and friends for all the support, respect, respite from daily grind and freedom of expression you have afforded me. In the name of Sturm!
Mežonīgs paldies maniem Sturm biedriem un draugiem par visu atbalstu, cieņu, atelpu no rutīnas un izpausmes brīvību. Šturma vārdā, āmen!
w